Kaut arī laiks ir drūms un pelēks, Lācz nespēj nosēdēt mierā. Pēc 5 minūšu domāšanas tiek nolemts, ka jādodas ceļā. Par nelielā izbrauciena gala mērķi tiek izvēlēta Taageperas pils, par kuru pēc teikām un runām bija uzzinājis Lācz. Pēc kartes izpētes un tuvākā ceļa maršruta izvēles seko stundas brauciens, pa šauru meža ceļu, pārvarot dubļus un sniegu. Izbraucot no meža skatam paveras pils tornis.
Lasīt tālāk…

Bijām noskatījuši objektu, kurā varētu doties lāčojumā. Domāts – darīts. Ar fotoaparātu nodrošinājušies, dodamies uz celtni. No ārpuses spriežot – skola vai neizmantotas kopmītnes. Sākotnēji apstaigājot māju redzam, ka lielākā daļa logu ir aiznagloti, bet viens logs pašā mājas galā ir vaļējs, un tā kā, tas atrodas ēkas galā kurš ir pret krūmiem, domājam, ka šis logs kalpos mums par lielisku ieeju.
Lasīt tālāk…

Lācz devās kārtējās gaitās un uzgāja kādu pamestu māju. Protams bija jāpalūko, kas tad nu tur ir palicis. Braucot uz šo māju pa aizaugušu ceļu gadījās starpgadījums ar auto, kāds neģēlis bija novietojis lielu akmeni zālē, tieieši pa vidu ceļam. Bet tomēr bez zaudējumiem Lācz komanda tika tālāk. Vecā pamestā ēka mūs sagaida pašā pilnībā. Pārbaudam vai durvis nav slēgtas un, vai jāmeklē citi ceļi, kā iekļūt iekšā, atklājam ka durvis ir vaļā.

Lasīt tālāk…

Kādu dienu sēžot uz tilta, kas stiepjas pāri Rūjai, Lācz aizdomjās: Kur šī sasodītā upe sākas!??? Nav divu domu – jābrauc noskaidrot. GPS tiek sameklēts kur rūja sākas un Lācz komanda jau ir ceļā. Pirmais ciemats aiz robežas ir Lilli, kur arī piestājam un apskatām pāris mājas kas tur ir, pieturu tajā un autobusu sarakstu. Un dodamies tālāk. Nedaudz smieklus uzrauj vietu nosaukumi piemēram PENUJA (nothing special). Līdz ezeram nav tālu, dodamies turp, vispirms noskaidrojot kur labāk ar klāt tikšanu.
Lasīt tālāk…