Kaut arī laiks ir drūms un pelēks, Lācz nespēj nosēdēt mierā. Pēc 5 minūšu domāšanas tiek nolemts, ka jādodas ceļā. Par nelielā izbrauciena gala mērķi tiek izvēlēta Taageperas pils, par kuru pēc teikām un runām bija uzzinājis Lācz. Pēc kartes izpētes un tuvākā ceļa maršruta izvēles seko stundas brauciens, pa šauru meža ceļu, pārvarot dubļus un sniegu. Izbraucot no meža skatam paveras pils tornis. Liekas dīvaini, ka nekurienes vidū ir uzbūvēta pils, kurā pie tam, ir izbūvēta viesnīca. Izstaigājot pils parku, tiek uzieta tūristu karte, kurā varam redzēt, ka tuvumā ir taageperas baznīca un tai līdzās atrodas viduslaiku kapi. Dodamies turp, taču nekādu pārsteigumu mums nesagādāja šī baznīca, un kapos pieklāibas pēc kāju iekšā nespērām un fotoiekārtas lietā nelikām, lai arī caur vārtiem bija redzamai interesanti pieminekļi un piemiņas plāksnes, ar ļoti seniem gada skaitļiem virsū.
Pēc ekskursijas pa Taageperas apkaimi, liekas, ka tomēr šajā braucienā kaut kā pietrūkst, un tiek izlemts uz labu laimi doties tālāk iekšā kaimiņzemē.
Tā paļaujoties uz norādēm, dodamies Viljandi pilsētas virzienā. Braucot pa šoseju jau kārtējo reizi nonākam pie secinājuma, ka brāļi urmasi attīstības ziņā ir krietni pasteigušies priekšā latvju bāliņiem, ko arī,pēc Viljandi sasniegšanas, apstiprina Viljandi pilsēta, ielas jaunas, apgaismojums pienācīgs ielās. Mums protams interesē ko interesantu mēs varētu apskatīt, pa ceļam nekā interesantāka neieraugam kā šķību baznīcas torni, gluži kā pizzas tornis. Baznīca atrodas pilskalnā drupās, uzkāpjot augšā vienā kalna pusē paveras interesants skats uz upi, ūdens zaļš, ne gluži kā norvēģijas kalnu upītēs, taču savādāks kā latvijas uzpēs. Interesanti vai šī ūdens krāsa nozīmēja, ka ūdens tīrības ziņā, upēs, atkal jau igauņi ir latvju bāleliņiem jau priekšā? Ņemot vērā ka stāvam apmēram 200m no ūdens, varam redzēt tajā ūdens zāles.
Sasniedzam vilandi, izstaigājam vecpilsētu, baznīcas un pilsdrupas jau šajā izbraucienā vairs neliekas interesantas, tādēļ mums uzmanību pievērš tilts, kas ved uz viljandi pilsdrupām. Kā varam redzēt bildēs, tad tilts taisīts Rīgā 1879 gadā. Tākā baznīcas pilskalni un pilsdrupas jau bija piegriezušies, tad turpinājām pastaigu pa parku, arī iemēginot pirms pāri smit gadiem letiņu taisīto tiltu, dodamies uz dzimtenes pusi.
Būs kādreiz jāaizbrauc piknikā.
pie tam taagepera nav tālu, tur ir pikniku vieta, un telšu vieta, un peldvieta.