Adrenalīns un saplēstas drēbes.

Bijām noskatījuši objektu, kurā varētu doties lāčojumā. Domāts – darīts. Ar fotoaparātu nodrošinājušies, dodamies uz celtni. No ārpuses spriežot – skola vai neizmantotas kopmītnes. Sākotnēji apstaigājot māju redzam, ka lielākā daļa logu ir aiznagloti, bet viens logs pašā mājas galā ir vaļējs, un tā kā, tas atrodas ēkas galā kurš ir pret krūmiem, domājam, ka šis logs kalpos mums par lielisku ieeju. Itkā varētu mēģināt rāpties iekšā, taču izdomājam apskatīties vai citur nav kāda vieglāka iekļuve, kas protams izrādās durvis. (aka 1. kramplaužu likums – pirms uzlauzt durvis jāpārbauda vai tās vispār ir aizslēgtas.)

Dodamies iekšā. Pirmais kas mūsu acīm paveras liela nekārtība un smaka, lai arī nav nepanesama un vāja, tā noskaņu padara interesantāku. Saprotam, ka šī ir bijusi skola – dežuranta postenis, klases, galdi, krēsli. Visu šo padarīšanu iztraucē  skaļi dzirdami soļi, kas nepārprotami vēsta, ka kāds nelūgts viesis ir tepat netālu. Un protams, ka soļu skaņa nāk no ieejas. Pirmā doma galvā – bēgt. Tākā atradāmies kāpnēs, tad pirmais variants protams bija skriet augšup, šo domāšanas procesu paātrināja dunošie soļi,kas nepārprotami sekoja mums. Otrais stāvs, Mūs sagaida ar nobloķētām ejām,  vienu – kāpnes augšup, ko arī izmantojam un skrienam augšup, prātā doma, ka jātiek uz logu, kas atrodas otrā mājas galā. Škirenam augstāk, un redzam ka trešajā stāvā ir iespēja skriet cauri visai ēkai. To arī daram. Nonākam līdz kāpnēm, kas atrodas otrā ēkas galā skrienam lejā,kur izrādās trepes ir bloķētas. Nācās saskārties ar nelielām neērtībām, bet adrenalīna iespaidā par drēmēm un savu drošību nedaudz piemirsām. Pēdējais šķērslis pārvarēts un jau lecam laukā pa logu un pazūdam krūmos. No šīs trakās bēgšanas paši bijām savārtijušies, un drēbes bija savārtītas un saplēstas tā, ka pat atsevišķi apģērba gabalus nācās izssviest. Tā kā šis lāčojums tika pārtraukts, nemaz tā īsti nesākoties, varam piedāvāt tikai vienu fotouzņēmumu, jo diemžēl vairāk kadrus nepaspējām noķert. Šī ēka likās interesanta, un tā, kā to nepaspējām aplūkot kārtīgi, tad droši vien vēl tur atgriezīsimies.