LACZ smejas!

Visapkārt tumšs, lietains un drūms. Vienīgais, kas mūs uzmundrina šajā drūmajā rudens laikā ir gleznainās koku lapas un … un

… diemžēl tev nebūs taisnība, ja tu domāji, ka tas būs kārtējais valdības ļauni izspēlētais izdzīvošanas likums.  Tev pasmaidīt šajā laikā liks LACZ anekdošu izlasīte, kas vairāk vērsta uz mūsu biedru LĀCI, kurš taisās doties miegā ievācot krājumus garajai ziemai.

Lai top LACZ ceļojums pa mežu …

Iet tūrists pa mežu, viņam pretī nāk lācis.

Tas prasa:

- Kas tu tāds?

Tūrists:

-Tūrists.

Lācis:

- Nē, tu kļūdies, tūrists esmu es, tu esi tūrista brokastis!

Lāču māte, lāču tēvs un mazais lācēns virtuvē:

lāču tēvs:

- kāds ir apēdis manu putru!

mazais lācēns:

- kāds ir apēdis arī manu putru!

lāču māte:

- aizverieties es to putru vēl neēsmu uzvārijusi!

Gotlandē lācis ar zakīti labi uzvedusies un viniem meza feja piedāvā izmantot trīs vēlēsanās.

Pirmā vēlēsanās lācim.

-Es gribu lai visi Gotlandes lāci būtu lācenes.

Zakītim.

-Es negribu ar kājām skraidīt man vajadzētu velosipēdu.

Otrā vēlēsanās lācim pēc kāda laika.

-Tagad es gribu lai visi zviedrijas lāci būtu lācenes.

Zakītim.

-Tas velosipēds jau ir pa lēnu,tagad man vajadzētu mopēdu.

Tresā vēlēsanās lācim.

-Nu vispār es gribētu lai visā pasaulē lāci būtu lācenes.

Zakītis tikai braukā ar savu mopēdu un lāga nedzird ko tā feja vinam jautā.Pēc kāda laika tomēr sadzdird.

-Ko es vēl gribu? Man jau itkā neko vairs nevajaga bet ja vēlreiz var vēlēties tad es gribu lai lācis būtu zilais.

Sēž zaķītis uz celma un kaut ko raksta. Skrien garām lapsa.

- Zaķīt, ko tu raksti?

- Disertāciju.

- Par ko?

- Par to, kā zaķi ēd lapsas.

- Kur tu kaut ko tādu esi redzējis?

- Ejam, kaut ko parādīšu…

Pēc kāda laika zaķītis atkal sēž uz celma un kaut ko raksta. Skrien garām vilks.

- Šķelmaci, ko tu raksti?

- Disertāciju.

- Par ko?

- Par to, kā zaķi ēd vilkus.

- Kur tu kaut ko tādu esi redzējis?

- Ejam, kaut ko parādīšu…

Pēc kāda laika zaķītis atkal sēž uz celma un kaut ko raksta. Iet garām lācis.

- Zaķīti, ko tu raksti?

- Disertāciju par to, kā zaķi ēd lāčus.

- Kur tas ir redzēts?

- Ejam, kaut ko parādīšu…

Ala, kalns ar lapsas, vilka un lāča kauliem. Pa vidu, nikni uzlūkojot kaulus, guļ milzīgs lauva.

Morāle: nav svarīga disertācijas tēma, svarīgi ir tas, kas ir tavs darba vadītājs!

Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:

- Tēt, parādi leļļu teātri.

- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.

- Nu parādi, lūdzu.

“Nu labi,” nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:

- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?

- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči…

Un liriskam nobeigumam kaut kas par NElācīgajiem …

1. Ir divu veidu strausi pelēkais un zilais.

Pelēkais, kā jau parasts strauss, bāž galvu zemē, bet zilais tik to gaida un izmanto.

2. Mamuts, lasīdams plaijera atliekas: “Kretīni. Skūtie.”

Mamuts iet pa ielu ar pliejeri, klausās “The Doors”

Pēkšņi pieskrien bars ziloņu, sadod mamutam pa tauri, nolamājas un aizskrien.