Liriskam ievadam LACZ grib visus Jūs sveikt 2009. gadā. LACZ ir priecīgs, ka visi ir sveiki atgājuši no šamapnieša glāzēm, pīrāgu un rosolu kalniem un neviens nav aizsūtīts uz Mēnesi ar petaržu palīdzību. Bet ko tur daudz ķersimies vērsim pie ragiem.

Kā jau mēs visi zinām, tad katrai lietai, priekšmetam, objektam, parādībai utt konsistencei ir kaut kas raksturīgs un piederošs. Lācim tās ir ķepas, zaķim ļipa, eglei skujas, gailim sekste, mašīnai motors, ritenim pedāļi, opelim rūsa, Alpiem sniegs, Latvijai supervaldība, putniem spārni, Amerikai brīvība, teroristiem bumba, urlām svītras, ceļam grāvis, sākumam beigas utt utt … un tā līdz 2010. gadam, bet pilsētā, kurā tusē LACZ jeb vienkārši Rūjienā ir sava valoda jeb dialekts, ar ko daudzi cilvēki lepojas un daudzi nē.

Šajā sakarā LACZ Jums piedāvā vienreizēju iespēju iejusties rūvenieš ādā.

Sveik mans dāms un kung!

Tā kā šodien tāds nāvīg feins garīgais un gribas nedaudz padrebināt akns, tad es jums pastāstīs vien gadijum pie sav onkul.
Svētdiens rītā es ar Ješk sakravāj sav bagāž, tas ir sav dām, un stūrēj pie Ādolfonkuļ.
Nu uz stūr mēs vēl iegriezās vienā magazīnišķī un monopolā un paņēm trīs bifeļgāzējs- tād nāvīgi forš medniek šņab, un turpat vārtrūmē vien bifel atskrūvējām, ne?
Nu pie tā onkuļ viss jau būt izgājs lab, ja Ješk ar to viet, kur mugurkauls zaudē sav famīlij nebūt iespieds televizor ekrān un es nesasist vien franč župservīz.
Tad onkuls sāk ar apzenzūriem vārdiem kratīt pār man un Ješks galv šmuc un mēs vien pakār veļ striķītī pie bufets skap stūr, lai žūst un neklepo, ne?
Tad kad pulkstens vilk pār pa to divpadsmito bumb, mēs nolēmām tīt makšķers uz māj. Sakravāj sav bagāž un stūrēj pa to trep uz lej.
Tur kā tāds likteņpirksts izlec tāds nāvīg žirgts večuks ar tād okulār uz šmoriņ.
Es viņ neaiztik, bet tad pamanij ka šis met nāvīg indīg ac uz man dām.
UN TAD ES VIŅAM VILK AR LABO ĀĶ PA KREISO LUKTUR UN AR KREISO TAISNO PA MAIZ’S DZIRNAVĀM.
Tamā brīdī ka es vilk, es atcerējos ko teic man vecā sirmā bāben.
Viņ teic ”Vecīt! Nelaim nekad pie tevīm nenāks brēkdama”
Ziher, večai taisnīb. Nelaim nāc nāvīg švilpdama.
No Suvorov iels stūr jau griez ārā dūždamps, nu tā melnā bert. Izlec četr dūž ar biks kā tukš papīr tūt un grāb man aiz garmošks. Es sak: ”Vecīt, ko tu grābstās?”
Bet šis atbild, ka iegrābstīs piecpadsmit sutks.

Wot šitā runā īsti ruvenieši…

Lai Jums feins šis diens!

Jūsu LACZ

Rūjiena

Attēls ņemts no www.rujiena.lv